Mēs vēlamies attīstīt diskusiju kultūru.

...ar mūsu agriconBLOG

agriconBLOG

15.01.2019

Tradīcijas un mūsdienīgums

Skats uz dienvidiem sniedzas tālu pāri viļņainajiem laukiem līdz Rudo kalnu augstienēm. Pagriežot skatienu uz ziemeļrietumiem, tālumā var saskatīt pieminekli Leipcigas kaujām, kas atrodas vairāk nekā 100 km attālumā no Rūsas kalnu ziemeļu malas. Mēs atrodamies Grosvaltersdorfā, Centrālās Saksijas apgabalā. Šeit lauksaimnieks un uzņēmējs Andreas Steier apstrādā aptuveni 280 ha savas lauksaimniecības zemes un vēl 600 ha zemes diviem saistītā darbuzņēmuma klientiem. Mēs tiekamies ar viņu tur, kur viņam patīk būt visvairāk - uz lauka! Ir rudens, labības raža jau sen novākta, un arī kukurūzas raža ir beigusies.

Andreas Steier dodas uz saviem laukiem, lai apskatītu, kā aug rapsis un kā klājas starpkultūrām, šajā gadījumā - Facēlijai. Viņš varētu teikt mīļi izturas pret starpkultūrām, aptausta augus, sajūt to smaržu, ar lāpstu uzirdina augsni, lai aplūkotu saknes. Tāpat kā visas citas kultūras, ko Steier audzē, arī facēlijas augšana sniedz viņam informāciju par augsnes kvalitāti.

Andreas Steier ir apmierināts! Lai gan 2018. gadā sausums Rudo kalnu reģionā neapstājās, viņa ražas zaudējumi bija kontrolējami. "Mums pietrūka aptuveni 300 litru nokrišņu, bet mēs novācām tikai par 10 % mazāk," skaidro Andreas Steier. Rapšu ražas samazināšanās iemeslu viņš skaidro ne tikai ar lietus trūkumu, bet galvenokārt ar ārkārtīgo aukstumu šā gada februārī un martā.

 

N-sensors: izmērīt, aprēķināt, mēslot: N sensors, kas uzstādīts uz traktora jumta, tiek izmantots, lai noteiktu vajadzīgo mēslojuma daudzumu.

Foto: LU Steier


Prasīgas grīdas

Augsnes, kur Andreas Steier audzē saviem klientiem un sev, ir prasīgas. Apgabali atrodas vidēji 510 metru augstumā virs jūras līmeņa, un smilšainajām, mālainajām augsnēm ir ļoti augsts akmeņainības līmenis. "Mēs šeit iegūstam 35 augsnes punktus," saka Steier. Īpaša uzmanība jāpievērš ražas palielināšanai. Jau vairāk nekā desmit gadus lauksaimnieks un darbuzņēmējs ļoti intensīvi pievērš uzmanību ne tikai savai, bet arī klientu zemei. Steier īpaši patīk precīzās lauksaimniecības sniegtās iespējas. Lai varētu izmantot visas šīs iespējas, vispirms bija jāveic augsnes analīze. Šim nolūkam 2007. gadā tika veikta vietas inventarizācija, kas ietvēra visu lauku skenēšanu ar augsnes skeneri EM38. Tam sekoja lauku sadalīšana paraugu ņemšanas zonās un augsnes paraugu vākšana ar GPS palīdzību, ko veica Agricon.

Pamatojoties uz turpmākajām analīzēm, attiecīgajiem laukiem tika sastādīts augsekas un mēslošanas plāns, kā arī elektroniskās izkliedes kartes. Pamatojoties uz mēslošanas kartēm, Andreas Steier varēja veikt precīzu mēslošanu un tādējādi nodrošināt pamata barības vielu piegādi atbilstoši prasībām. Pēc četriem gadiem šī ik gadu atkārtotā procedūra ir parādījusi pirmos rezultātus. Pēc astoņiem gadiem ikgadējās analīzes beidzot parādīja, ka barības vielu daudzums viņa zemē ir gandrīz sabalansēts. "Vienlaikus tas lika pamatus precīzās lauksaimniecības iespēju efektīvākai izmantošanai," skaidro Andreas Steier. Šīs iespējas nepārtraukti attīstās. Lai nebūtu atkarīgs tikai no mainīgās barības vielu piegādes, 2010. gadā Andreas Steier investēja Yara ALS N sensora iegādē.

 

Izmanto precīzās lauksaimniecības iespējas: Saksijas lauksaimnieks un darbuzņēmējs Andreas Steier.

Foto: Stephan Keppler

 


Noteikt slāpekļa piegādi

Sistēma ļauj ātri un ar augstu telpisko izšķirtspēju reģistrēt kultūraugu nodrošinājumu ar slāpekli. No tā tiek noteikts nepieciešamais mēslojuma daudzums attiecīgajam lauka nogabalam, un tas tiek momentā izkliedēts.

Steier darbojas arī paralēli ar N-testeri. Ar šo ierīci, ko arī ražo Yara, mēra hlorofila koncentrāciju graudaugu lapās.  Mērījums mainās no slāpekļa satura augā. Mērījumus veic tieši uz lauka 30 nejauši izvēlētiem augiem visā laukā. No šīm izmērītajām vērtībām ierīce nosaka vidējo vērtību, no kuras tiek atvasināta augu vajadzība pēc slāpekļa mēslojuma. Tomēr mēslošanas līdzekļu ieteikumu var iegūt tikai tad, ja nav citu barības vielu trūkuma, kas ietekmē augu augšanu. Izmantojot N-testeri kopā ar N-monitoringu, var daudz precīzāk noteikt optimālo mēslošanas laiku un tādējādi slāpekļa mēslošanu kopumā padarīt efektīvāku.

 

Precīza analīze

Kā tieši darbojas N-sensors? Sistēma mēra un analizē saules gaismu, ko atstaro augu lapas. Dažādus apgaismojuma apstākļus kompensē papildu sensors, kas mēra krītošo saules gaismu. Tas ir nepieciešams, lai iegūtu ticamus mērījumus pat mainīgos apgaismojuma apstākļos. Mērijuma laikā iegūtā gaisma tiek analizēta ar spektrometra palīdzību. Šādi reģistrētās izmērītās vērtības kopā ar attiecīgo GPS pozīciju tiek saglabātas datu kartē, uz kuras pamata tiek pielietota attiecīga slāpekļa deva. Teorētiski tas neizklausās tik sarežģīti, taču praksē tas nav nemaz tik vienkārši. "Lai veiksmīgi integrētu darbu ar N-sensoru saimniecības darbībā, ir nepieciešama darbinieku izpratne par tā darbību un darba procesiem," stāsta Andreas Steier.

Viņš šo sistēmu ir ieviesis pakāpeniski vairāku gadu garumā, lai nepārslogotu savus darbiniekus un sevi. Viņš uzskata, ka šī piesardzīgā pieeja bija pareiza. Darbiniekiem bija pietiekami daudz laika, lai iejustos jaunajā tehnoloģijā. Un viņi varēja sajust, ka viņi nav tikai tehnoloģijas operatori, bet ka viņiem ir izšķiroša nozīme šīs tehnoloģijas panākumos, pateicoties tam, kā viņi to izmanto.

 

Vispārējās koncepcijas pamatelements: Steier izmanto arī N-testeri, lai noteiktu, cik daudz mēslojuma nepieciešams viņa graudaugu kultūrām.


Rapša un graudaugu rudens skenēšana

Jau rudenī kultūraugi uzņem ievērojamu daļu slāpekļa no augsnes. Augšanas procesus ietekmē dažādi faktori, piemēram, laikapstākļi, augsnes stāvoklis/kvalitāte un barības vielu un ūdens pieejamība. N uzņemšanas svārstības ir ne tikai vizuāli pamanāmas, bet arī izmērāmas. Šajā gadījumā tiek izmantots N-sensors. Kultūraugos uzņemtā N daudzumu laukā izmēra ņemot vērā šīs augsnes atšķirības un rapša gadījumā tās var svārstīties robežās no 35 līdz 150 kg N/ha! Pat ziemas miežiem 15-50 kgN/ha svārstības nav nekas neparasts. Šīs izmērītās vērtības tiek saglabātas un kalpo par pamatu mainīgai slāpekļa mēslošanai pavasarī. Pēc tam, veidojot N izkliedes kartes, tiek ņemts vērā rudenī uzņemtā slāpekļa daudzums, kam ir liela nozīme pavasara mēslošanā no agronomiskā viedokļa un kas ļauj veikt vietai pielāgotu (,mainīgu) N mēslošanu.

Saskaņota kopējā koncepcija

Lai gan N-sensors ir izšķirošais komponents kopējā koncepcijā, tā pilnvērtīgu iedarbību var panākt tikai tad, ja tam atbilst arī visi pārējie komponenti. Tas ietver arī efektīvu datu pārvaldību. Šajā gadījumā Andreas Steier izmanto tīmekļa datu portālu Agriport. Šī programma apstrādā un arhivē visus N sensora reģistrētos datus, kā arī visus datus, kas saistīti ar mēslojuma lietošanu. Tas ļauj precīzi uzraudzīt panākumus.

Lai varētu precīzi mēslot un novākt ražu, ir nepieciešams arī precīzs braukšanas stils uz lauka. Lai to nodrošinātu, viņš paļaujas uz ražotāja John Deere "Green Star" stūrēšanas sistēmas tehnoloģiju traktoriem un kombainiem. "Precīza sekošana kombaina ražas novākšanas laikā ir arī pamats efektīvai apsaimniekošanai, kas nodrošina lielāku kulšanas ražību. Turklāt vienlaicīgi ir iespējams veikt ražas kartēšanu, ko mēs izmantojam, lai uzraudzītu panākumus un pielāgotu turpmāko mēslojuma lietošanu," skaidro Andreas Steier.

 

Noteikt pareizo mēslošanas laiku: N-uzraudzība to atbalsta un vienlaikus padara datus skaidrus.


Lielāka vidējā raža

Ieguldījumi jaunajā tehnoloģijā un pūles, kas saistītas ar tās ieviešanu, Andreas Steier ir atmaksājušās: vidējā raža gadu gaitā ir nedaudz palielinājusies un kopumā kļuvusi stabilāka visās kultūrās. Tomēr galvenokārt Steier ir gandarīts par ievērojamo mēslojuma ietaupījumu. Tā kā mēslojums tiek izkliedēts dažādi un tādējādi mērķtiecīgāk, laukiem kopumā ir jālieto mazāk mēslojuma. "Mēs ietaupām no trim līdz 22 kg slāpekļa mēslojuma gadā uz hektāru. Tas ir līdz pat 25 % mazāk," viņš aprēķina. Vēl viena priekšrocība: pateicoties uz vajadzībām balstītai mēslošanai, stādījumi kopumā ir viendabīgāki. Vedres veidošanaš ir pagātne. Tas savukārt nodrošina ievērojami labāku kultūraugu piemērotību kulšanai un nakts kulšanai. Pēdējais ir svarīgs faktors Andreas Steier: "Ražas novākšanas periodi mūsu reģionā ir daudz īsāki nekā līdzenumos. Ražas novākšana reti kad sākas pirms 15. jūlija, un vidēji tā bieži vien ilgst līdz augusta beigām."

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi ir tas, ka ir ievērojami uzlabojusies visu kultūru kvalitāte. Steier tas ir arī galvenais kritērijs viņa stratēģijas panākumiem. Papildus rapšiem un ziemas kviešiem, kas šogad veidoja aptuveni pusi no kopējās platības, Steier audzē arī auzas, vasaras miežus, ziemas miežus un pupas. Graudus pārdod dažādām iesala ražotnēm, kā arī citām pārtikas rūpniecības nozarēm. Šeit kvalitātes prasības ir īpaši augstas.

 

Pārliecinoši argumenti

Pateicoties ilgtspējīgiem panākumiem savā zemē, Steier spēja pārliecināt arī divus savus klientus par N-sensoru tehnoloģijas iespējām. "Sākumā tas nebija tik vienkārši, jo par tehnoloģiju ir arī jāmaksā," atceras Steier. Taču kā lauksaimnieks viņš sniedza to pašu, ko tagad sola kā uzņēmējs. Tomēr pašlaik tas tiek izmzntots tikai diviem viņa pastāvīgajiem klientiem. Ja pieprasījums turpinās pieaugt, uzņēmējs Steier domā, ka varētu investēt otrā N-sensora iegādē. Taču šobrīd tas joprojām ir tikai sapnis.

Neskatoties uz precīzo lauksaimniecību, Steier nav zaudējis no redzesloka pamatus. "Neskatoties uz uzticēšanos tehnoloģijām, nevajadzētu ignorēt savas prasmes un pieredzi," saka Steier. "Kā lauksaimnieks es regulāri strādāju savā zemē un redzu, kas notiek ar attiecīgajām kultūrām." Tāpat kā šajā rudens dienā uz Facelijas lauka ar grandiozo skatu tālumā līdz pat Nāciju kaujas piemineklim.

Oriģinālais raksts tika publicēts žurnālā LOHNUNTERNEHMEN 2018. gada decembrī.

 

Write the first comment on this article

Your email address will not be published. Required fields are marked with *.

Back to listview

Please select your language

We have noticed that you are visiting the website with a different language. Please select your preferred language.