Mēs vēlamies attīstīt diskusiju kultūru.

...ar mūsu agriconBLOG

agriconBLOG

23.03.2019

Jaunais process ne tikai ietaupa naudu

Ikvienam, kas interesējas par moderno lauksaimniecību, nav jādodas tālu, lai to iepazītu. Klusajā Jahnas pilsētā uzņēmums Agricon jau vairāk nekā 20 gadus nodarbojas ar digitālo augkopību. Izpilddirektors Peer Leithold izmanto attēlu, lai ilustrētu, ar ko viņš un viņa komanda nodarbojas. "Atrodamies pie lauka B 169. Ko jūs redzat? No pirmā acu uzmetiena, iespējams izskatās, ka visi augi ir vienādi. Tomēr, ja sīkāk aplūkojat atsevišķus parauglaukumus vai augus, redzat, ka pastāv miljoniem dažādu apstākļu, kas rada atšķirības," stāsta Peer Leithold. "Cilvēks vairs nespēj aptvert šīs daudzās variācijas. Ja vēlamies ražot efektīvāk un videi draudzīgāk, mums ir jāautomatizē ražošanas procesi lauksaimniecībā," saka uzņēmuma dibinātājs. Automatizācijai ir jāizstrādā noteikumi, šajā gadījumā - augkopības ražošanas noteikumi. Tāpēc precīzā lauksaimniecība nav nekas cits kā uz noteikumiem balstīta augkopība.

Lai lauksaimnieki varētu izmantot šos noteikumus, Agricon un partneruzņēmumi ir izstrādājuši sensorus, kas tiek uzstādīti uz traktora jumta. Sensors analizē izmantojot viļņu garumus, kas ļauj noteikt hlorofila saturu augu stādījumos. "Arī mūsu senči apskatīja augus un lietoja mēslojumu, pamatojoties uz savu analīzi un pieredzi," saka Leithold. Tomēr cilvēki to nevar izdarīt tik precīzi kā tehnoloģijas. "Ar sensoru tehnoloģiju mēs varam noteikt slāpekļa daudzumu ar precizitāti līdz diviem kilogramiem uz hektāru. Ar trenētu aci var noteikt aptuveni tikai 30 kg slāpekļa izmaiņas uz lauka," stāsta lauksaimniecības inženieris. Sensoru sistēma katru sekundi sagatavo informāciju, pieņem lēmumus un dod norādījumus, kā tos īstenot. "Uz noteikumiem balstīta kultūraugu audzēšana nodrošina labākus ražas rezultātus - labākus, kādus jebkad sasniedza mūsu tēvi. Turklāt mēs aizsargājam vidi, jo mēs mēslojam tikai tik daudz, cik augiem nepieciešams."

Agricon rīkotājdirektors Peer Leithold (no labās) un klientu apkalpošanas vadītājs Florian Findeisen rāda sensoru moduli, kas pašlaik tiek ražots uzņēmumā. Foto: Dietmar Thomas

Bieži vien mazāk ir arī vairāk

1997. gadā uzņēmums uzsāka darbību augu barības jomā. Īpaši svarīgs ir slāpeklis, kā arī kaļķis, fosfors, kālijs un magnijs. 2007. gadā tika pievienota augu aizsardzība. "Un pēdējais lielais process, ko mēs uzsākām, ir fungicīdu, t.i., līdzekļu pret sēnītēm, lietošana. Vienkārši sakot: augi ir pasargāti no slimībām. Neviens pasaulē vēl nav uzdrošinājies to darīt, jo rezistence attīstās ļoti ātri," saka Leithold. Daba nepieļauj absolūtu tīrību, visu nevar noņemt. Metode, kas paredz izmantot pēc iespējas vairāk līdzekļu, lai droši novērstu augu invāziju, noved pie intensīvas smidzināšanas. Kādā brīdī sāk darboties ekonomiskais aspekts, jo produkti ir arī dārgi. Tomēr bieži vien mazāk ir vairāk.

Pagājušajā gadā tika pabeigta virkne izmēģinājumu. "Arī mūsu klienti mums ir lūguši sākt šos izmēģinājumus," saka Leithold. Kopā ar nozares partneri tika uzsākti 79 izmēģinājumi 3240 hektāros 21 saimniecībā Vācijā, Francijā un Anglijā. Trīs ceturtdaļas pētījumu bija zinātniski pamatoti. Un viņi pierādīja, ka fungicīdu pielāgošanai ir liels ietaupījumu potenciāls un ka tas lielā mērā palīdz izvairīties no rezistences. Neaizmirstot par vides aizsardzību. Tā ir lielākā slēgtā eksperimentu sērija pasaulē, kas veikta tik tīri. Pagājušajā gadā rezultāti tika publicēti pirmo reizi. "Tagad mēs to piedāvājam klientiem. Līdzekļu ietaupījums ir aptuveni 15 procenti, kas nozīmē vidēji 45 eiro uz hektāru," skaidro Leithold.

Tehnoloģija nevar aizstāt cilvēkus

Visur, kur tiek izmantoti mēslošanas līdzekļi un pesticīdi, var efektīvi izmantot Mittelachsen tehnoloģiju. Tomēr, neraugoties uz visām tehnoloģijām, cilvēkus nevar aizstāt. "Apgalvojumam, ka digitalizācija padarīs visus lauksaimniecības nozares darbiniekus par bezdarbniekiem, nav nekāda sakara ar realitāti," saka Leithold. Pēc viņa domām, darbaspēka samazināšanos drīzāk mīkstina modernās tehnoloģijas.

Jau vairākus gadus sensori tiek piegādāti ar attālināto apkopi. "Šādā veidā mēs varam pieslēgties sistēmām un kopā ar lauksaimnieku novērst kļūdas avotu," stāsta Peer Leithold, kurš sava uzņēmuma apgrozījumu lēš aptuveni sešu miljonu eiro apmērā gadā. Šīs ierīces galvenokārt tiek izmantotas Vācijā. Lai varētu efektīvi izmantot digitālos rīkus, lauku saimniecībā ir jābūt noteikta lieluma saimniecībai. "Mēs uzskatām, ka to ir vērts darīt no aptuveni 150 hektāru platības," saka Leithold. Pirms desmit gadiem uzņēmums kļuva arī starptautisks. Uzņēmumam ir sadarbības partneri Austrijā, Ungārijā, Serbijā, Moldovā, Rumānijā, Polijā, Baltijas valstīs un Ukrainā.

ph vērtības sensors

Kopā ar Meinsbergas Pētniecības institūtu, kas specializējas vides sensoru mērīšanas tehnoloģijās, Agricon tagad strādā pie nākamās inovācijas lauksaimniecībā: uz sensoru balstītas pH vērtības mērīšanas augsnē. Papildus augsnes tipam un organiskajām vielām augsnes auglībai ir svarīga arī pH vērtība. Līdz šim paraugi bija jāanalizē laboratorijā, kas prasīja lielas izmaksas. "Mērķis ir mērīt pH vērtības augsnē tieši uz lauka," stāsta Peer Leithold. Šajā virzienā mēs jau esam spēruši lielu soli uz priekšu. "Tiešsaistes pH sensoru tehnoloģijas" metodes priekšrocība būs tā, ka paraugus varēs analizēt tieši uz vietas un rezultāti būs pieejami ad hoc, lai turpmāk optimizētu kultūraugu audzēšanu.

Šis raksts publicēts laikraksta Sächsische Zeitung 2019. gada 23./24. marta nedēļas nogales izdevumā.