Mēs vēlamies attīstīt diskusiju kultūru.

...ar mūsu agriconBLOG

agriconBLOG

06.08.2019 - Anja Rüweling (Send email to Anja Rüweling)

Zināšanas pārspēj tehnoloģijas

Jau vairāk nekā 20 gadus Peer Leithold, Agricon rīkotājdirektors no Ostrau, Saksijā, ir zinātniski nodarbojies ar augkopību. Būdams zemnieka dēls, viņš padziļināja savas zināšanas, studējot lauksaimniecības zinātni Berlīnē un Halle pie Saale. Pēc tam viņš strādāja par konsultantu lauksaimniecības analītikas jomā, kad 90. gadu beigās sākās precīzās lauksaimniecības aizsākumi. "Tolaik aramzemes un augkopības saimniekošana balstījās uz zinātniskiem atklājumiem. Tas tiek darīts arī šodien. Tas arī ir precīzā lauksaimniecība," viņš saka, komentējot šībrīža ažiotāžu. Šobrīd ir daudz terminu, kas to apzīmē: Precīzā lauksaimniecība, precīzā laukkopība, datorizētā vai pat viedā lauksaimniecība.

Lai mēslojumu vai augu aizsardzības līdzekļus varētu lietot pēc iespējas precīzāk, ir jāveic virkne lauka testu, aprēķinu un programmēšanas darbu. Tas, kas iepriekš bija analogs un balstīts uz pieredzi, Peers un viņa komanda automatizē un digitalizē. Agricon ir izstrādājis risinājumus, lai precīzi plānotu un efektīvi izmantotu mašīnu, darbarīku un darba resursu parkus lielās saimniecībās. Tā kā uzņēmums tika dibināts 1997. gadā un tagad tajā strādā 100 darbinieki, tas vairs nav jaunuzņēmums šī vārda parastajā nozīmē.

Izmantojot digitālās lietojumprogrammas, Agricon komanda vēlas automatizēt augkopību un plānot mašīnu, darbarīku un izejvielu izmantošanu.

Datu pārvaldība lauksaimnieka vārdā

Peer izmanto slāpekļa mēslošanas piemēru, lai ilustrētu, kā detalizēti var izskatīties digitālā kultūraugu ražošana. Sensori mēra slāpekļa uzņemšanu augos, pamatojoties uz atstarotajiem viļņu garumiem. Izmērītās vērtības tiek pārveidotas tieši sensorā ieteikumā, izmantojot vadības funkcijas. Tad mēslojuma izkliedētājs to apstrādā. Algoritms reāllaikā aprēķina, cik daudz slāpekļa jāpiegādā augam, lai nodrošinātu optimālu augšanu. Sensors ir arī savienots tīklā ar mākoņdatošanas portālu agriPORT, izmantojot internetu. Tur tiek apkopota visa informācija no sensora, un darbs tiek dokumentēts.

Otrs Agricon darbības pamatprincips ir mēslošanas optimizācija. Šim nolūkam uzņēmuma reģionālie tehniķi paņem augsnes paraugus, kurus pēc tam analizē laboratorijā un klasificē pēc kūltūraugiem un augsnes grupas. Pamatojoties uz šiem datiem, agriPORT automātiski aprēķina optimālo fosfora, kālija un magnija, kā arī kaļķa mēslojuma daudzumu visiem laukiem. Pēc tam no datu portāla uz termināli "pa gaisu" tiek eksportēta atbilstoša izkliedes karte. "Visi aprēķini tiek veikti automātiski. Mūsu sistēma tos veic lauksaimnieka vārdā. Parasti viņš neko nepamana," stāsta Peer.

Peer Leithold savu uzņēmumu dibināja 1997. gadā un tiek uzskatīts par pionieri precīzās lauksaimniecības jomā.

Toreiz un tagad

Vēl pirms Agricon pastāvēšanas mēslošanas līdzekļus mēdza lietot pa lauka nogabaliem. "GPS bija galvenā tehnoloģija mašīnām uz lauka. Astoņdesmito gadu beigās pirmo reizi bija iespējams precīzi lokalizēt un apstrādāt nogabalus," skaidro Pīrs. Deviņdesmito gadu beigās tika pievienoti sensori, vēlāk arī programmatūras sistēmas un digitālās izplatīšanās kartes. Tā rezultātā aramzemes apstrāde kļuva arvien precīzāka.

Tomēr Peer brīdina, ka nevajag pārlieku aizrauties ar tehnoloģijām: "Tehnoloģijas ir tikai instruments. Ja jūs kā lauksaimnieks neapgūsiet šo praksi, tad pat vismodernākās tehnoloģijas nebūs noderīgas," viņš apgalvo. Turklāt, viņaprāt, joprojām ir svarīgas zināšanas un zinātība par digitālo kultūru audzēšanu, kā arī nepārtraukta apmācība. "2000. gadā mums bija tikai 25 procenti no tām zināšanām, kas mums ir šodien. Pēc desmit gadiem mums būs vēl vairāk zināšanu," viņš ir pārliecināts.

Atjaunotā lauku māja (pa labi) 2011. gadā tika paplašināta ar starptautisko kompetences centru (pa kreisi), un tā jau ir ieguvusi arhitektūras balvu.

Nav tehnoloģiju bez padoma

Tāpēc Agricon moto ir "Nav tehnoloģiju bez padoma". Pirms astoņiem gadiem šim nolūkam uzņēmuma telpās Ostravā tika pabeigts starptautisks kompetences centrs, kurā tagad regulāri notiek apmācības. "Mēs šeit parādām, kā darbojas sensoru tehnoloģija un algoritms. Lauksaimniekam ir jāredz, ko mašīna dara, lai varētu atbalstīt savu lēmumu," stāsta Peer. Tas ir vēl viens iemesls, kādēļ pirmajos gados pēc sensora iegādes jaunus klientus saimniecībās vairākas reizes apmeklē eksperts konsultants, kas pavada tehnoloģijas integrācijas procesu.

Agricon mērķgrupa ir pilnvērtīgas saimniecības, kuru platība ir no 300 ha aramzemes un vairāk. Sensora iegāde maksā 24 000 €. Par aptuveni 2000 € klienti saņem arī pakalpojumu un konsultāciju paketi ar datu pārvaldības licenci agriPORT, precīzās lauksaimniecības programmatūras jaunāko versiju, sensora uzstādīšanu un apkopi, piekļuvi servisa uzticības tālrunim, kā arī ieviešanu pirmajā gadā un atbalstu turpmākajā periodā.

Agricon pati neražo nekādu aparatūru, bet savieno sensorus ar mašīnām neatkarīgi no ražotājiem. Saskaņā ar Agricon datiem lauksaimnieks, veicot mēslošanu ar N mēslojumu, nopelna aptuveni 100 eiro uz hektāru gadā. Tā kā saimniecības platība ir 1200 hektāru, ieguldījums atmaksāsies jau pēc diviem gadiem. Agricon pašlaik apkalpo aptuveni 2000 klientu, galvenokārt jaunajās federālajās zemēs un Austrumeiropā. Līdz 2023. gadam Sachen vēlos izveidot papildu organizatoriskās struktūras Skandināvijā, Beniluksa valstīs un Francijā.

Traktorā uzstādītais sensors mēra slāpekļa uzņemšanu no augiem uz lauka. Algoritms reāllaikā aprēķina, cik daudz mēslojuma izkliedētājam jāizkliedē uz nogabaliem.

Pārmaiņām ir jānotiek prātos

Tomēr lielākais izaicinājums AgTech uzņēmumiem pašlaik joprojām ir lauksaimnieku prātos. Vispirms lauksaimniekiem ir jāsaprot, ka viņiem ir jāmaina un digitalizē sava pārvaldības sistēma, saka Peer. Tomēr šādām pārmaiņām jābūt stratēģiskām un mērķtiecīgām četru līdz sešu gadu laikā. Lauksaimnieki ir nobažījušies arī par datu drošību. Visi Agricon dati tiek glabāti Tīringenē esošajos serveros un ir aizsargāti saskaņā ar Vācijas datu aizsardzības likumu. Peer uzsver: "Es neko nedaru ar datiem. Es nepārdodu lauksaimniekiem traktorus vai mēslošanas līdzekļus. Es arī neesmu tas birojs, kas viņus kontrolē. Es esmu tikai uzticības persona, kas viņa vārdā pārvalda datus." Peer nevar garantēt citu sensoru un iekārtu ražotāju rīcību ar datiem.

Attiecībā uz pārdošanu uzņēmējs paļaujas uz lēnu attiecību veidošanu ar klientiem. Regulārās pieredzes apmaiņas sanāksmēs ar saimniecību vadītājiem Peers un viņa komanda uzzina, kā lauksaimniekiem trūkst un kas viņiem ir nepieciešams. "Nav labāka veida, kā veikt lauka pētījumus: Vienkārši ieklausīties tajā, kas šobrīd virza lauksaimniekus." Svarīgas ir tādas vērtības kā "Ražots Vācijā" un "ģimenes uzņēmums". Ieguldījumi tiek veikti piesardzīgi. Tās tiek finansētas no likvīdiem līdzekļiem. Nākamais tehniskais jauninājums jau ir sākumstadijā. Arī uz nākamo paaudzi nav ilgi jāgaida: "Ar dēlu, kurš uzņēmumā strādā jau dažus gadus, man jau ir pēctecis," saka Peer.

Oriģinālais raksts tika publicēts 2019. gada augustā f3 - farm. food. future. network tīmekļa vietnē.