Mēs vēlamies attīstīt diskusiju kultūru.

...ar mūsu agriconBLOG

agriconBLOG

19.08.2020 - Peer Leithold (Send email to Peer Leithold)

Gandrīz divās trešdaļās no visām teritorijām ir vismaz viens acīmredzams trūkums.

Laba augu barošana ir pareiza dažādu barības vielu mijiedarbība. Neviena barības viela nedrīkst būt pārbagātībā un neviena - deficītā.
Uzturvielu pārpalikums vienmēr ir iemesls bažām, ja šīs uzturvielas:

prioritāri vai arī pasīvi uzsūcas kopā ar ūdens plūsmu, tādējādi radot nesbalansētību augā,
izspiež citu barības vielu pārmērīgas koncentrācijas dēļ augsnes šķīdumā vai sorbcijas kompleksā, un tad vēlāk augam šīs barības vielas trūkst,
var izskaloties
vai arī tiek lieki tērēta nauda un tādējādi rada nevajadzīgas izmaksas.

Šajā ziņā katra barības viela un katra situācija ir jāizvērtē atsevišķi no augsnes zinātnes un augu barošanas viedokļa. Noteikts uzturvielu pārpalikums var būt iemesls bažām, bet ne vienmēr tas rada radikālu ietekmi uz augu. No otras puses, barības vielu trūkums vienmēr negatīvi ietekmē augu augšanu. Lībiga barības vielu muciņa to ir skaidri parādījusi jau vairākus gadu desmitus. Barības vielu trūkums ir atzīts un kvantitatīvi noteikts, jo augi atpaliek augšanā.

Ja tagad izslēdzam slāpekli un mikroelementus, iegūstam interesantu ainu par pamatbarības vielām (pH vērtība, Ca, P, K, Mg). Šim nolūkam mēs esam izvērtējuši visus pēdējo četru gadu augsnes paraugu ņemšanas rezultātus (gandrīz 300 000 analīžu). Bija jāatbild uz jautājumu, vai trūkst vai netrūkst vienas vai vairāku no šīm četrām pamata uzturvielām. Katrs paraugs tika uzskaitīts tikai vienu reizi. Tādējādi vienas no četrām barības vielām zemākā satura klase nosaka tās iedalījumu grupā:

Tādējādi var apgalvot, ka aptuveni 60 % no visām paraugā iekļautajām platībām vismaz viena (vai vairākas) barības vielas ir A vai B satura klasē. Atkarībā no kultūrauga veida ir jārēķinās ar vairāk vai mazāk ievērojamiem ražas zudumiem. A satura klasē tas ir aptuveni 20 %, bet vidēji - aptuveni 8 %. Sakņaugi, kukurūza un rapsis reaģē spēcīgāk nekā graudaugi.

Vienkāršoti var aprēķināt, ka vidējais ražas zudums visā saimniecības platībā ir 6 %. Atkarībā no ražas līmeņa tas ir aptuveni 60-90 €/ha gadā. Jo lielāks ir ārējais stress (laika apstākļi, kaitēkļi, slimību ietekme), jo lielāks ir ražas zudums, bet jo labāki vai līdzsvarotāki ir visi pārējie augšanas apstākļi vienā gadā, jo mazāks ir šis zudums.

Taču ir izeja no šīs dilemmas: mūsu videoklipā mēs skaidrojam, kā sistemātiski novērst pamatbarības vielu trūkumu jūsu zemē.

Since July 2020, the data protection agreement between the EU and the USA has been suspended. By clicking the button you agree to the setting of cookies, which transmit personal data to US servers and can also be used to analyze usage behavior and for marketing purposes. For further details, please refer to the data protection regulations.