Biznesa modelis Klimata lauksaimniecība ...
ir virsraksts. Protams, mēs nevienam lauksaimniekam nevaram pārmest par finanšu ienākumu avotu paplašināšanu. Un, iespējams, šī iniciatīva arī palīdz uzlabot slikto lauksaimniecības tēlu, ko lielākoties veido plašsaziņas līdzekļi. Tomēr, rūpīgāk iedziļinoties, jāsaprot, ka šeit tiek izvirzītas cerības, kas nav balstītas realitātē. Ir sagaidāms, ka atjautīgi biznesmeņi parazitējot ar sertifikātu tirdzniecību vēlēsies izveidot plaukstošu biznesu.

Mans ieteikums: rokas nost!

Prof. Kōrschens kopā ar Humusa veicināšanas biedrību (Förderverband Humus e.V.) pauž viedokli par šo jautājumu no aramzemes lauksaimniecības viedokļa. Šī zinātnieku grupa gandrīz visu savu mūžu ir veltījusi humusa ilgtermiņa eksperimentu izveidei, izpētei un novērtēšanai. Skatīt arī www.agrarfakten.de
Peer Leithold

Prof. Dr. habil. Dr. h. c. Martin Körschens,
Förderverband Humus e. V.
Goethestadt Bad Lauchstädt
e-pasts: m.koerschens@t-online.de

Neviens nešaubās, ka klimats mainās, un tas ir mainījies vairākas reizes pēdējo gadu tūkstošu laikā (sk. DAHM et al, 2015, u.c.).  Piemēram, pirms mazāk nekā tūkstoš gadiem Grenlande joprojām bija "zaļa zeme".

Pastāv dažādi viedokļi par klimata pārmaiņu cēloņiem. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) pieņēmums, ka cilvēka darbības izraisīts atmosfēras gaisa temperatūras pieauguma cēlonis ir CO2 koncentrācija atmosfērā.
Tam nav pietiekami pārliecinošu pierādījumu. Neatkarīgi no šiem atšķirīgajiem viedokļiem zinātnieki, politiķi un uzņēmēji uzskata, ka augsne, t.i., humuss, ir oglekļa piesaistītājs, un tādējādi pastāv iespēja vienkārši uzglabāt no atmosfēras pārpalikušo CO2 augsnē.

Šajā jautājumā ir daudz minējumu un nepareizu priekšstatu. Piemēram, ES (Eiropas Kopienu Komisijas paziņojumā Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, 2003) apgalvoja, ka "augsnes, kurās organiskās vielas saturs ir mazāks par 3,6 %, ir pirmajās pārtuksnešošanās stadijās". Saskaņā ar šo viedokli Eiropa jau ir tuksnesis. Tomēr šajā "tuksnesī" pēdējo simts gadu laikā raža ir daudzkārt palielinājusies. Pateicoties veiksmīgam lauksaimnieku darbam un lauksaimnieciskajai pētniecībai, mūsdienās dažviet katru gadu tiek novāktas vairāk nekā 10 t/ha ziemas kviešu, un augsnes auglība šajā "tuksnesī" ir ievērojami palielinājusies.

Humusa satura palielināšanas iespējas ir ļoti ierobežotas. Humusa iedalījums aktīvajā humusā un stabilajā humusā ir zināms kopš neatminamiem laikiem, taču mūsdienās tas tiek ignorēts un tiek vērtēts gandrīz tikai kopējais humusa saturs, kas neizbēgami izraisa pārpratumus un nepareizu interpretāciju. Tikai aktīvo humusu var ietekmēt izmērāmā laika periodā. Stabilā humusa-C saturs (aramzeme) pārsvarā ir no 0,3 līdz 1,5 % Corg. Humusa-C barības vielu daudzums, ko var ietekmēt ar apsaimniekošanas pasākumiem augsnes apstrādes horizontā, ir vidēji 0,3 %, un bieži vien tas ir mazāks par 0,2 % Corg, t. i., aptuveni 10 t/ha (32 no 68 Daufelda izmēģinājumiem, galvenokārt smilšainās augsnēs), un reti pārsniedz 0,5 % Corg. (tikai 11 no 68 veiktajiem lauka izmēģinājumiem).

Pārmērīgs humusa saturs samazina slāpekļa izmantošanu augsnē un palielina atmosfēras piesārņojumu ar CO2, N2O un CH4.

90 % no augsnē pievienotās organiskās primārās vielas (OPS), kas pamatojas uz sākotnējo augu biomasas vielu, tiek atkārtoti mineralizēti un atgriežas atmosfērā (HAIDER, 1997, KÖRSCHENS, 2017 u. c.), t. i., lai palielinātu Corg saturu augsnē tikai par 0,1 %, ilgtermiņā ir nepieciešams ievadīt > 100 t/ha augu sausnas (sk. www.agrarfakten.de).

Francijas valdības iniciatīvai "4 0/00 ikgadējs C krājumu pieaugums" nav izredžu, jo, ja C gadā uzkrājas tikai 10 %, augsnē būtu jāievada utopiski daudz papildu augu sausnas. Ja pieņemam iniciatīvā minēto skaitli 1,2 miljardi tonnu C, tas būtu vismaz aptuveni 500 kg C/ha gadā x 10 = 5 t OPS-C = 12,5 t/ha augu sausnas (40 % C sausnā), t.i., pilnīga raža.

Tas lielā mērā izslēdz diskusiju par "oglekļa sekvestrāciju", kuras iespējas aprobežojas ar dažiem izņēmumiem. Turklāt palielinājums nav labvēlīgs ne ražas veidošanai, ne videi.

Plašsaziņas līdzekļos tiek piedāvāti vienkārši veidi, kā glābt klimatu, un pārsvarā tos dara nespeciālisti. Piemēram, SCHEUB/SCHWARZER (2018) grāmatā "Humusa revolūcija" formulē: "Globāls humusa pieaugums tikai par vienu procentpunktu varētu no atmosfēras aizvākt 500 gigatonnu CO2. Tas ļautu samazināt pašreizējo CO2 saturu gaisā līdz lielākoties nekaitīgam līmenim".

Šeit norādītā summa ir aptuveni simts reizes lielāka par Francijas valdības iniciatīvā ierosināto. Šādas idejas par klimata glābšanu, ko Austrijā propagandē arī RAGGAM (2008) un izplata televīzijā, pieder fantāzijas sfērai, tām trūkst kompetences un tās kalpo tikai uzmanības piesaistīšanai. Tas, ka viss tiek darīts, lai saglabātu un palielinātu augsnes auglību un tādējādi palielinātu ražas, ir pašsaprotami, un lauksaimnieki to ir darījuši vienmēr. Taču nevajadzētu lolot ilūzijas, ka ir iespējams ievērojami palielināt oglekļa saturu un tādējādi samazināt CO2 koncentrāciju atmosfērā un ka tādējādi mūsu planētas nākotne ir lauksaimnieku rokās. Lauksaimnieka profesija ir sarežģīta un daudzpusīga. Taču neviens lauksaimnieks neiedomātos konsultēt ārstu, kā veikt sirds vārstuļa operāciju. Neviens ārsts neiedomātos ieteikt inženierim, kā būvēt kosmosa kuģi. Tikai daži politiķi vai nekvalificēti strādnieki ir tik augstprātīgi, ka vēlas norādīt lauksaimniekam, kā apstrādāt viņa zemi.