Mēs vēlamies attīstīt diskusiju kultūru.

...ar mūsu agriconBLOG

agriconBLOG

22.02.2019 - Anne Ehnts (Send email to Anne Ehnts)

Ar sensoriem izsmidzina reti

Eric un Moritz Krull ir lauksaimnieki ar sirdi un dvēseli. Janvāra sākumā viņi stāv uz lauka sniegputenī un ledus vējā un pārbauda rudens sēklas. Pēc labiem četriem mēnešiem ziemas kvieši būs 32. attīstības stadijā, kas ir īstais laiks pirmajai sēnīšu apstrādei. Tomēr attieksme atšķirsies no vairuma viņu kolēģu attieksmes, proti, tā būs mainīga, nevis vienveidīga.

Gandrīz 20 gadus Krūļi vairs neapsaimnieko savu zemi pēc laistīšanas principa. Maģiskais vārds ir specifisks apakšapgabalam. Viņu rīks ir augu sensors Yara N-Sensor. Vispirms to izmantoja mēslošanai, pēc tam - augšanas regulatoriem un jau sešus gadus arī augu aizsardzībai ar fungicīdiem. Kopā ar saimniecībām no Apvienotās Karalistes un Francijas tās ir piedalījušās arī lauka izmēģinājumos ar mainīgo devu.

"Galu galā jautājums ne vienmēr ir par to, vai ir par daudz, bet gan par to, vai ir par maz. Publiskajās diskusijās par ķīmisko augu aizsardzību tas bieži vien netiek ņemts vērā," saka Eric Krull. Protams, viņš ir nobažījies par sava uzņēmuma panākumiem. Taču vides aizsardzība un sabiedrības atzinība viņam ir ne mazāk svarīga.

Ņemot vērā neizdarīto apstiprinājumu skaitu un augu aizsardzības līdzekļu pārdošanas apjoma samazināšanos, arī šie jautājumi ir tie, kas rosina augu aizsardzības līdzekļu ražotājus atbalstīt šīs metodes izmēģinājumus. Piemēram, Vācijas Lauksaimniecības rūpniecības asociācijas (IVA) prezidents Dr. Helmut Schramm uzskata, ka ķīmiskā kultūraugu aizsardzība piedzīvo būtiskas pārmaiņas: "Drīzumā kļūs pašsaprotami, ka digitālie rīki palīdzēs izlemt, vai un kā lietot kādu kultūraugu aizsardzības līdzekli."

Prof. Jens Karl Wegener, Jūlija Kūna institūta (JKI) Augu aizsardzības lietojuma tehnoloģiju institūta vadītājam, ir līdzīgs viedoklis: "Es neizslēdzu iespēju, ka nākotnē būs digitālie lietojumi, kas tiks ņemti vērā kādā veidā, izsniedzot atļauju, un tiks atspoguļoti lietojuma noteikumos. Principā tas jau notiek ar dreifu samazinošām sprauslām. Šajā gadījumā konkrēta līdzekļa izmantošana ir saistīta ar konkrētu sprauslu tehnoloģiju."

Nezāles joprojām ir problēma

Nozarē tiek strādāts pie digitāliem risinājumiem. "Mūsdienās mērķis vairs nav pēc iespējas vienmērīgāk izkliedēt augu aizsardzības līdzekļus visā mērķa platībā. Nākotnes ierīces palīdzēs lietotājiem ar tehnisko palīdzību, tīklu un sensoru tehnoloģijām. Šādā veidā var ietaupīt augu aizsardzības līdzekļus, mērķtiecīgāk tos lietot un automātiski ievērot lietošanas noteikumus," stāsta Vegenera. Viens no viņa pētniecības projektiem arī ir saistīts ar specifisku nezāļu apkarošanu ar tiešās injicēšanas palīdzību. Mērķis vairs nav ārstnieciski apstrādāt visu lauku pret nezāļu maisījumu, bet smidzināt tikai tur, kur ir nezāles, un ar pareizo līdzekli. "Praksē bieži tiek izmantoti tvertņu maisījumi. Tāpēc, lai uz vietas lietotu atsevišķus līdzekļus, ir nepieciešams smidzinātājs ar tiešo padevi. Šeit līdzeklis un ūdens tiek pārvadāti atsevišķos traukos, sajaukti tikai tieši pirms lietošanas un dozēti reālajā laikā," stāsta Vegeners.

Kopā ar uzņēmumu Dammann JKI prezentēja šāda lauka smidzinātāja prototipu pēdējā izstādē Agritechnica. Lai gan smidzināšanas tehnoloģija jau darbojas, joprojām trūkst reāllaika nezāļu noteikšanas iespēju. Praktiskus risinājumus meklē virkne pētnieku grupu. Bet atgriežoties pie fungicīdiem un Krūluļu ikdienas dzīves Mammendorfā, mazā ciematā netālu no Magdeburgas.

Uz vietas

Eric Krull ir pārliecināts, ka šķidro mēslošanas līdzekļu, augšanas regulatoru un fungicīdu lietošana, izmantojot sensorus.
Apstrādes materiāli tiek dozēti dažādi, atkarībā no biomasas daudzuma.
Tas nodrošina ražu, samazina mēslojuma un pesticīdu izmantošanu, aizsargā vidi un ietaupa naudu.

To vietai pielāgotā kultūraugu aizsardzība ir balstīta uz ideju, ka neviena augu valsts neaug viendabīgi. Atkarībā no augsnes īpašībām un augšanas apstākļiem biomasas daudzums kviešu laukā nelielās platībās mainās sešas reizes. "Starp 32. un 39. EK stadiju, kad problēmas rada brūnā rūsas un miltrasa, biomasa svārstās no 2 līdz 5 kg/m². Ja es visur lietoju vienādu fungicīda daudzumu, tad vai nu 5 kg/m² platībā es lietoju pārāk mazu devu, vai arī 2 kg/m² platībā - pārāk lielu devu. Ne viens, ne otrs nav labs. Pārmērīgas devas kaitē videi un rada nevajadzīgas izmaksas. Nepietiekamas devas var samazināt ražību un pastiprināt rezistenci." Saimniecības vadītājs rezumē: "Vairāk biomasas, lielāka smidzināšanas platība - mazāk biomasas, mazāka smidzināšanas platība. Pieaugušajam nepieciešama lielāka zāļu deva nekā mazam bērnam. Pretējā gadījumā tas nedarbosies vai nedarbosies pietiekami ilgi."

Kā N-sensors darbojas kultūraugu aizsardzībā

Lai tas viss darbotos, ir nepieciešama sarežģīta aparatūra un programmatūra. Tēvs un dēls no halles paņem Massey Ferguson un piekabina savu augu aizsardzības smidzinātāju Amazone UX 6200 ar 36 m darba platumu. Uz traktora jumta ir pelēka kaste - N-sensors. Tas ir savienots ar automātiskās stūrēšanas sistēmas GPS sistēmu, lai varētu reģistrēt datus vēlākai dokumentācijai. Traktors, piekabināms smidzinātājs, GPS sistēma un sensors savstarpēji sazinās, izmantojot ISOBUS.

Sensors izmanto vienkāršus fizikālus efektus: Atkarībā no hlorofila satura un biomasas daudzuma augu stādījums atšķirīgi atstaro gaismu. N sensors mēra atstaroto gaismu un izmanto to, lai aprēķinātu augu līdzšinējo N uzņemšanu. Šī vērtība ir datu bāze vietai specifiskai mēslošanai ar šķidro mēslojumu, augšanas regulatoru vai fungicīdu. Ja šī vērtība ir augsta, tad ir daudz hlorofila, t. i., biomasas. Šajā gadījumā N daudzums jāsamazina EC 32, lai izvairītos no uzglabāšanas. No otras puses, ir jāpalielina augšanas regulatora vai fungicīda daudzums, jo izsmidzināšanas laukums ir lielāks. Izmantojot saglabātās vadības līknes, dators reāllaikā nosaka vajadzīgo darbīgās vielas daudzumu, nosūta datus uz smidzinātāju un to uzpilda.

Nevajag vairs pārspīlēt ar augšanas regulatoriem

Lai gan Eric Krull galvenās rūpes, lietojot fungicīdus, ir nepieļaut to pārdozēšanu blīvās graudaugu audzēs, viņš vēlas pēc iespējas izvairīties no pārdozēšanas, lietojot augšanas regulatorus. "Diemžēl mēs to darījām agrāk. Mēs vēlējāmies būt droši, lai veikalā nekas nenonāktu. Šodien es zinu labāk. Pārāk liels augšanas regulatora daudzums saīsina saknes un sausuma laikā var samazināt ražu. Mūsu pašu daudzu gadu laikā veiktie izmēģinājumi apstiprina, ka, lietojot šos preparātus mainīgos daudzumos, mēs vienmēr samazinājām lietošanas devu, ieguvām lielākas ražas un mums vairs nebija problēmu ar aizķepuļotiem graudiem. Gadu gaitā ar mainīgo augšanas regulatoru lietošanu mēs esam nopelnījuši vidēji par 40 eiro/ha vairāk."

Krulls lauka smidzinātājam ir GPS individuāla sprauslu vadība. Tomēr to neizmanto kombinācijā ar N-sensoru, lai lauku varētu apstrādāt konkrēti lauka garumā, bet ne platumā.

Tehnoloģiju kopums tiek vadīts, izmantojot termināli traktora kabīnē. Morics sēž šeit un izmanto programmatūru "Precision Farming Box - Fungicides", lai apstrādātu viņa tēva tiešsaistē nosūtītos augu aizsardzības pasūtījumus. "Esmu ar to ticis galā. Taču šī darbība ir pārāk sarežģīta pagaidu darbiniekiem," saka Krulls juniors. Viņa tēvs to apstiprina. Viņš strādā birojā ar datu pārvaldības sistēmu agriPORT, kurā vēlas saņemt informāciju par laukiem, līdzekļiem, ūdeni un lietošanas normām. Ēriks Kruls steidzami vēlas labāku savietojamību ar savām ražas kartēm. Pretējā gadījumā priekšrocības ir lielākas par trūkumiem.

"Tagad es pērku tikai uz pusi mazāk aģentu. Un es esmu pilnībā atvadījies no samazinātām lietošanas likmēm. Šādā veidā mēs, lauksaimnieki, daļēji paši esam izaudzējuši rezistenci nevis tāpēc, ka kopumā esam lietojuši pārāk maz, bet gan tāpēc, ka dažās blīvās audzēs esam lietojuši pārāk maz devu. Ja slimību izplatība ir liela, tas pats aktīvās vielas daudzums blīvās audzēs tiek izlietots ātrāk nekā retās audzēs. Turklāt katra caurlaide man izmaksā 11-12 eiro/ha. Galu galā es ietaupu naudu," saka lauksaimnieks Krull. To apliecina arī pētījumu rezultāti, saskaņā ar kuriem, izmantojot sensoru atbalstītu fungicīdu lietošanu ziemas kviešos, iespējams ietaupīt 33 eiro/ha - par 12 % mazāk fungicīdu un par 1,7 % vairāk ražas pie salīdzināmas slimību izplatības.

N-sensors ir abpusēji izdevīgs risinājums. "Šī tehnoloģija, kas maksā aptuveni 20 000 eiro, nav bezmaksas, un tai ir nepieciešamas zināšanas un atbalsts, ko nevajadzētu novērtēt par zemu, taču ieguvumi ir lielāki par izmaksām. Tagad mēs daudz efektīvāk audzējam kultūraugus un strādājam ilgtspējīgāk un videi draudzīgāk nekā agrāk," saka Eric Krull.

Šis raksts publicēts žurnāla Agrarheute pašreizējā numurā (3/2019).