2019. gada aprīļa sākums sešu hektāru ziemas miežu laukā Unstrutas ielejā. Apskatot sējumu, kļūst skaidrs, ka stiebri ir izsprāguši atšķirīgā pakāpē atkarībā no lauka daļas. Marija Kleina novirza savu traktoru ar mēslojuma izkliedētāju uz stieni pie stacionārās sliedes, izkāpj no tā un ar nelielu rokas ierīci - N-testeri - nosaka pašreizējo mēslojuma vajadzību. Lai to izdarītu, viņa ievieto ierīcē katra no 30 augiem, kas atrodas staba rādiusā, pēdējo izveidojušos lapu. Viņa pārliecinās, ka lapas asmeņa centrs atrodas mērījumu diapazonā. "Tas ir jādara precīzi, citādi nevajadzētu brīnīties, ja vēlamais efekts nesasniegs vēlamos rezultātus," saka 23 gadus vecais vīrietis, runājot par pašreizējo diskusiju par digitalizācijas priekšrocībām augkopībā.

Atsauces vērtību, ko nosaka N-testētājs, pamatojoties uz hlorofila koncentrāciju un tādējādi slāpekļa saturu augā, izmanto, lai kalibrētu Yara N-sensoru traktora kabīnē. Pamatojoties uz mērīšanas punktā noteikto vidējo barības vielu vajadzību, N sensors regulē kalcija amonija nitrāta daudzumu, ko izkliedētājs piegādā otrajai mēslošanas reizei, ņemot vērā konkrētās vietas īpatnības turpmākajā braucienā pāri labības laukam. Pēc Marijas Kleinas teiktā, viņa pilnībā uzticas borta datora programmatūras kontrolei, t. i., viņa nenosaka minimālo daudzumu, ko nedrīkst pārsniegt izkliedes laikā. "Mēs izmantojam šo sistēmu un citus Agricon rīkus jau otro gadu un esam ļoti apmierināti," saka jaunais lauksaimnieks. Ražas kvalitāte, piemēram, olbaltumvielu satura ziņā, ir daudz viendabīgāka, kas atvieglo arī pārdošanu. Augļi retāk dod augļus, un, jo īpaši rapša gadījumā, tiek ietaupīts mēslojuma daudzums.

Lēciens dziļajā galā pēc pagrieziena

Maria Klein saimniecību vada kopā ar savu māti Simone kā GbR, ko viņas dibināja 2017. gada jūlijā. Lai saprastu, kas virza abus lauksaimniekus un kāpēc viņi kā neliels uzņēmums, kurā savu roku pielika arī Simone Klein dzīvesbiedrs un darbinieks, tik ļoti paļaujas uz digitalizāciju, ir vērts atskatīties pagātnē: Simone Klein 1990. gadā gatavojās pabeigt lauksaimniecības studijas Halles Universitātē, kad apstākļi viņas bērnības un jaunības valstī pilnībā apgriezās otrādi. VDR, kuras pastāvēšana vēl pavisam nesen šķita nemainīga, pazuda no skatuves. Tas lika 22 gadus vecajai jaunietei no jauna plānot savu dzīvi.

Uzaugusi vecāku mazā saimniecībā Bučā, kas tagad ir Burgenlandes federālās zemes Burgenlandes apgabala (Saksija-Anhalte) Kaizerpfalcas pašvaldības rajons, jaunā sieviete savu profesionālo nākotni redzēja reģiona lielākajā lauksaimniecības uzņēmumā Volkseigenes Gut (VEG) Memleben, kas specializējās sēklu ražošanā. Jau bija veikti konkrēti pasākumi. Taču viss izvērtās citādi. Vecāku paziņas no vecajām federālajām zemēm, kas tagad atkal varēja rīkoties ar savu īpašumu, piedāvāja 80 ha nomātas zemes. "Īpašniekiem bija ļoti svarīgi, lai zeme nākotnē tiktu apsaimniekota individuāli," atceras Simone Kleina. Jaunā kvalificētā lauksaimniece, kuras vecāki varēja ievest savus 8 ha, kopā ar vīru nolēma izmantot šo iespēju. Viņi apjautājās ciematā par turpmākām nomas iespējām. Sākumā viņi ieguva 228 ha. "Tolaik mēs varējām iegūt vairāk zemes, bet, ņemot vērā mūsu ierobežoto praktisko pieredzi un tehniskā aprīkojuma trūkumu, baidījāmies no savas drosmes," saka 52 gadus vecais vīrietis.

Attiecībā uz iekārtām un ēkām uzņēmuma dibinātāji patiešām sāka no nulles. Īpaša valsts subsīdija ļāva iegādāties pirmo pamata aprīkojumu - traktorus un lauksaimniecības darbarīkus. Turklāt viņi iegādājās lietotu tehniku, piemēram, piekabes vai E 514 kombainu no VDR Landtechnikkombinat Fortschritt. Ciema nomalē tika iegādātas halles ražas produktu uzglabāšanai un lauksaimniecības tehnikas glabāšanai.

Maz nokrišņu un neviendabīgas augsnes

Pēc dažiem eksperimentiem ar vairāk vai mazāk praktiskām augsekām uzņēmums atrada savu ritmu un nostabilizējās. Galvenā kultūra ir kvieši. Lauksaimniecības zemē, kuras platība, pateicoties nomai, ir palielinājusies līdz 375 ha, aug arī rapsis un ziemas mieži. Saimniecība atbilst zaļināšanas prasībām, izmantojot atmatā atstāto zemi un ziedošās joslas. Abas sievietes stāsta, ka 2018. sausuma gadu pārcietušas "ar melnu aci": "Rapsis bija tiešām slikts, taču augstākas graudaugu cenas kompensēja zemāku ražu, ko radīja ārkārtējais sausums. Augkopības tehnika gadu gaitā ir nepārtraukti modernizēta. Tas ietver Väderstad sējmašīnu un īsās disku ecēšas, trīs New Holland traktorus (T8.380, T7.270 un T7060) un Rauch mēslojuma izkliedētāju ar 30 m izmešanas diapazonu. Pirms diviem gadiem tika iegādāts Hardi pašgājējs kultūraugu smidzinātājs ar 30 m darba platumu. Papildus gaisa padevei, kas novērš nobraukšanu (dubultā sistēma), tai ir arī individuāla sprauslu vadība. "Tas novērš pārklāšanos mūsu bieži vien neveikli noganītajos laukos ar daudziem ķīļiem un tādējādi ietaupa smidzinātāju. Ņemot vērā salīdzinoši nelielo slodzi, ierīce mums noteikti kalpos 15 vai vairāk gadu," pirkumu pamato Simone Kleina. "Turklāt pašgājēju smidzinātāju var izmantot arī augstākos rapša sējumos," piebilst meita Maria.

Vietas īpatnības ir izteiktas sausās fāzes. Gada vidējais nokrišņu daudzums parasti ir krietni mazāks par 500 mm. Lai samazinātu iztvaikošanu, kopš 15. gadsimta saimniecībā augsnes apstrādei netiek izmantots arkls. Šā paša iemesla dēļ visi salmi, kas pēc kulšanas ir pēc iespējas labāk sadalīti, paliek uz zemes. Problēmas rada arī ārkārtīgi neviendabīgās augsnes. "Diapazons svārstās no 30 līdz gandrīz 100 augsnes punktiem, dažkārt pat vienā laukā," informē Simone Kleina.

Abi lauksaimnieki vēlējās novērst radušos nevienmērīgo augāju stāvokli, uzglabāšanas riskus un problēmas ražas novākšanas laikā, mēslojot atbilstoši augu faktiskajām barības vielu prasībām dažādās lauka platībās. Viņi apmeklēja semināru par šo tēmu precīzās lauksaimniecības speciālista Agricon.

Pāreja uz vietai specifisku mēslošanu

Galu galā šis notikums deva Kleinam stimulu konsekventai mēslošanas praksei gan sēklu sagatavošanā, gan kultūraugu apsaimniekošanā. Iespējams, ka iemesls tam ir arī semināra norises laiks. GbR tika dibināta neilgi pirms tam. Marija, kura jau no agras bērnības bija aizrāvusies ar lauksaimniecību, 16 gadu vecumā kabatā jau turēja traktorista apliecību un ar 200 ZS New Holland T7060 traucās cauri ciematam, drīzumā pabeidza lauksaimniecības studijas Halles Universitātē, kur viņai daudz mācīja arī par gudro lauksaimniecību. Taču ne tikai viņai, bet arī viņas mātei Agricon vadītāja Pīra Leitholda skaidrojumi par vietai specifiskas mēslošanas iespējām šķita pārliecinoši. "Viņa seminārā paustais moto "Mēs nevēlamies mēslot augsni, mēs vēlamies barot augu" precīzi atbilda mūsu mērķiem un cerībām," sacīja lauksaimnieces.

Pēc turpmākām konsultatīvām sanāksmēm viņi beidzot vienojās par Yara-N sensora iegādi un ar to saistītiem piedāvājumiem, piemēram, par mākoņprogrammas AgriPort izmantošanu, kurā tiek pārvaldīti dati par mēslojuma lietojumiem, veidotas mēslošanas kartes un pārbaudīts darba statuss. Ieguldījumu palīdzēja veikt valsts subsīdiju programma jaunajiem lauksaimniekiem, ko GbR varēja izmantot, jo Marijai Kleinai pieder lielākā daļa akciju (51 %).

Pārliecināti par ieguldījumu priekšrocībām

2017. gada rudenī Maria, kura kopš tā laika koncentrējas uz specifiskas mēslošanas pārvaldību saimniecībā, neilgi pirms veģetācijas beigām pirmo reizi skenēja kultūraugus ar N-sensoru un, pamatojoties uz izmērītajām slāpekļa uzņemšanas vērtībām, izmantojot agriPORT, izveidoja mēslošanas kartes pirmajam mēslošanas darbam pavasarī. Pēc tam N-sensors kontrolēja otrā līdz ceturtā mēslojuma izkliedes daudzumus saskaņā ar iepriekš aprakstīto procedūru, kamēr ar izkliedētāju tika braukts cauri kultūraugiem. "Šajā gadījumā kļuva skaidrs, jo īpaši attiecībā uz rapsi, ka augiem slāpeklis tika piegādāts ļoti atšķirīgi. Mūs pārsteidza tas, ka sistēma nekavējoties to ņēma vērā, veicot izkliedi, dažās vietās lietojot vairāk, bet citās - nemaz," stāsta jaunais lauksaimnieks.

Lai, aprēķinot apakšplatībām raksturīgās pamatmēslojuma un slāpekļa mēslojuma novirzes, varētu ņemt vērā attiecīgo augsnes ražas potenciālu, 2018. gada vasarā visā lauksaimniecības zemes platībā trīs hektāru režģī tika ņemti un analizēti jauktās augsnes paraugi, un vērtības tika reģistrētas agriPORT sistēmā.

Sākot ar attīstības stadiju EC 30, Maria ik pēc trim līdz četrām dienām graudu laukos ar N-testera palīdzību pārbauda, kā augi uzņem slāpekli, un tādējādi nosaka optimālo mēslošanas laiku. "Abi lauksaimnieki ir pārliecināti par priekšrocībām, ko sniedz vietai specifiska pamata un slāpekļa mēslošana, un uzskata, ka ir uz pareizā ceļa uz ilgtermiņa stabilu ražu. "Protams, mūsu izmēra saimniecībai tas ir ievērojams ieguldījums," atzīst Simone Kleina. Taču tā var būt priekšrocība salīdzinājumā ar lielām saimniecībām ar daudziem darbiniekiem. "Mēs patiešām atpaliekam no laikmeta, apzinīgi mērojam un izmantojam visas sistēmas piedāvātās pielāgošanas un adaptācijas iespējas. Iespējams, tāpēc mums tas darbojas īpaši labi."

Secinājums
Simone un Maria Klein zemnieku saimniecībā divas paaudzes darbojas vienā virzienā. Kompensējot ražas nevienmērīgo kvalitāti ļoti neviendabīgo augšņu dēļ, abi lauksaimnieki izmanto mēslošanu, kas pielāgota konkrētajai vietai, un parāda, ka precīzā lauksaimniecība var atmaksāties arī mazos un vidējos lauksaimniecības uzņēmumos.